Search results for "Kultūras dzīve"
showing 7 items of 7 documents
Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls. 2017, Nr. 1 (102)
2017
Valsts kultūrkapitāla fonds
Latvijas kultūras dzīves atainojums satīriskās preses karikatūrās: 1918-1934
2017
Zinātniskais darbs ir veltīts Latvijas kultūras dzīves atainojumam satīriskās preses karikatūrās laika periodā no 1918. līdz 1934. gadam. Darbā mēģināts noskaidrot, kāds ir karikatūras kā vēstures avota potenciāls, izmantojot to kā avotu par Latvijas kultūras dzīvi. Darbs veidots, karikatūrās aplūkotos jautājumus sadalot tematiski sešās nodaļās, no kurām pirmā ir veltīta karikatūras un latviešu satīriskās preses vēsturei, otrā, grāmatniecībai, trešā, tēlotājmākslai, ceturtā, kino, piektā, operai, savukārt sestā, teātrim. Darbā sniegts ieskats aplūkoto jautājumu atspoguļojumā un izvērtējamā historiogrāfijā, kā arī veikta karikatūru analīze, skaidrojot tajās attēlotos notikumus un interpretēj…
Jelgavas kultūras un mākslas dzīves atspoguļojums laikrakstā “Zemgales Balss” (1924-1940)
2018
Bakalaura darba “Jelgavas kultūras un mākslas dzīves atspoguļojums laikrakstā “Zemgales Balss” 1924-1940” mērķis ir analizēt Jelgavas kultūras un mākslas dzīves atspoguļojumu laikrakstā “Zemgales Balss” laikā no 1924. līdz 1940.gadam. Pēc 15.maija apvērsuma notika izmaiņas Latvijas presē. Preses brīvība tika ierobežota un daudzi opozīcijas laikraksti tika slēgti. Tika ierobežots tematu klāsts, par ko drīkstēja izteikties, izteikts kļuva vadoņa kults, laikrakstiem plaši un pozitīvi aprakstot Kārļa Ulmaņa gaitas. Jebkāda kritika pret Kārli Ulmani un varas iestādēm tika aizliegta. Kultūras un mākslas dzīve Jelgavas pilsētā ir bijusi aktīva. Jelgavā bija savs teātris, filharmoniskais orķestris,…
Latviešu kultūras dzīve Rēzeknē (1920.-1934.g.)
2017
Bakalaura darba mērķis ir raksturot latviešu kultūras dzīves izpausmes Rēzeknē no 1920. līdz 1934. gadam. Ņemot vērā galvenās iestādes un organizācijas, kas realizēja kultūras dzīvi, atsevišķi tiek aplūkota kultūras dzīve Rēzeknes izglītības iestādēs, biedrību kulturālā darbība, kā arī kultūras aktivitātes, kas nav saistītas ar skolām vai biedrībām. 20. gadsimta 20. gadu sākumā kultūras dzīve Rēzeknē praktiski attīstījās no nulles, pārsvarā pateicoties vietējo sabiedrisko un kultūras darbinieku pašiniciatīvai. Kultūras dzīves centralizācijas procesi sākās 20. gadu vidū, kad pakāpeniski attīstījās biedrības “Latgolas Tautas piļs” darbība, atklājot pilsētā jaunu tautas namu, kā arī pārņemot s…
Skrīveru novada kultūras dzīve 50. un 60. gados
2016
Kultūras dzīve Skrīveros vienmēr ir bijusi aktīva, taču plašāka informācija nav pieejama, tāpēc pētījuma mērķis ir apkopot informāciju par kultūras dzīvi 20. gadsimta 50. un 60. Gados un papildināt Skrīveru novadpētniecības materiālus ar mutvārdu vēstures intervijām un publikāciju analīzi. Galvenie pētījuma uzdevumi ir apzināt teorētisko informāciju, par pētījuma tematu un mutvārdu vēsturi, kā arī iepazīties tuvāk ar intervēšanas un kontentanalīzes metodiku. Pētījuma uzdevumos ietilpst publikāciju atlase un analīze, apzināt respondentus intervijām, interviju transkribēšana, iegūto mutvārdu liecību analīze un secinājumu izdarīšana. Pētījumā izmantota Sociālā kapitāla teorija. Veicot pētījumu…
Organizācija “Tautas palīdzība” kā sociālās aprūpes un kultūras dzīves organizētāja Latvijas teritorijā nacistiskās Vācijas okupācijas laikā (1941-19…
2016
Maģistra darba nosaukums ir ”Organizācija ”Tautas Palīdzība” kā sociālās aprūpes un kultūras dzīves organizētāja Latvijas teritorijā Nacistiskās Vācijas okupācijas laikā (1941 – 1945)”. Darba mērķis ir analizēt organizācijas ”Tautas palīdzība” galvenos darbības virzienus nacistiskās Vācijas okupācijas apstākļos. Nacistiskās Vācijas okupācijas laikā Latvijas teritorijā darbību uzsāka organizācija ”Tautas Palīdzība”. Tā darbojās jaunās okupācijas varas sabiedriskās pārvaldes ietvaros, risinot ikdienas sociāla rakstura problēmas un aktīvi komunicējot ar sabiedrību. Organizācijas darbības jomas aptvēra sabiedrības veselības aprūpi, sociālās palīdzības sniegšanu ģimenēm un dalību dažāda rakstura…
Valkas pilsētas sabiedriskā un kultūras dzīve (1920-1940)
2016
Pētījuma problēmas būtība ir tā, ka pēc 1920.gada 1.jūlija, kad Valka tika sadalīta, lielākā daļa sabiedrisko un dzīvojamo ēku, kā arī iedzīvotāju, palika Igaunijas daļā. Maz bijatādu sabiedrisko darbinieku, kuri spētu ātri atjaunot sabiedrisko un kultūras dzīvi Valkā. Pirmajos 5 gados pēc pilsētas sadalīšanas sabiedrības aktuālākais jautājums bija pilsētbūvniecība, un tikai tad kultūras dzīves atjaunošana. Darba mērķis irnoskaidrot Valkas pilsētas kultūras un sabiedriskās dzīves virzītājspēkus, to darbības virzienus un panākumus, laika posmā no 1920. līdz 1940.gadam. Darba rezultātā tika noskaidrots, ka, lai arī Valkas iedzīvotāji centās uzreiz pēc sadalīšanas atjaunot sabiedrisko un kultū…